Par vasarsvētku kustības aizsācēju Latvijā un Dobeles vasarsvētku draudzes dibinātāju uzskata Džemu Grēviņu. Grēviņš dzimis 1889. gada decembrī Dobelē dievbijīgā ģimenē un ticis kristīts Dobeles baptistu draudzē. Tālāk viņa ceļš ved uz Rīgu. Diemžēl lielpilsētas dzīve drīz vien ierauj jaunieti savā mutulī, un viņš nolemj izbaudīt visu, ko pasaule piedāvā, un tikai mūža novakarē veltīt laiku Dievam.
Divdesmit gadu vecumā Džems dodas pāri okeānam uz ASV un kļūst par cirka orķestra muzikantu. Šo nodarbi pārtrauc smaga slimība, kam seko dziļa grēku nožēla un attiecību atjaunošana ar Dievu. Drīz vien viņš nonāk saskarsmē ar vasarsvētku kustību un saņem Svētā Gara kristību.
Iet gadi. Grēviņš apprecas ar ticīgu norvēģu meiteni Raheli, un abi iestājās Dieva Asamblejas Bībeles skolā Ročesterā. Pēc skolas beigšanas Grēviņu pāris vēlās kļūt par misionāriem un doties uz Ķīnu. Taču Dievs viņiem ir sagatavojis citu ceļu. Kādu dienu Dievs uzrunā Džemu: “Dodies uz Latviju!” Taču sieva tam nepiekrīt, drīz pēc tam iekļūstot autoavārijā. Tiklīdz Rahele dod savu piekrišanu braukt uz Latviju, Dievs viņu tajā pašā brīdī dziedina.
Un tā, paklausot Dieva pavēlei, Džems, Rahele un viņu pieci bērni 1926. gada jūnijā ierodas Latvijā. Tā kā Grēviņš aiz okeāna ir beidzis Bībeles skolu un Latvijā tobrīd trūkst garīgo darbinieku, viņu uzaicina kļūt par Dobeles baptistu draudzes mācītāju. Tomēr viņa kalpošana baptistu draudzē neveidojas sekmīga- draudze nepieņem ne viņa sludināšanas veidu, ne arī vasarsvētku mācību, ko viņš sludina. Tāpēc Grēviņš uzsāk dievkalpojumus atsevišķi kādās mājās Dobelē, Upes ielā 4. 1927. gada 21. augustā notiek pirmās ūdens kristības ar 8 kristāmiem. Kad darbs Dobelē ir nostabilizējies, 1928. gada maijā Džems Grēviņš ar ģimeni pārceļas uz Auci.
Lai Evaņģēlija izplatīšana kļūtu stabilāka un organizētāka, Grēviņš nodibina kontaktus ar vietējiem ticīgajiem un 1927. gada 26. jūlijā izveido Latvijas – Amerikas Misiones biedrību (LAMB). 1928. gada augustā LAMB sāk rīkot īpašas svētīšanās sapulces. Šo ideju vēlāk pārņem arī citas konfesijas. Pirmās šāda veida sapulces ar lūgšanām un gavēšanu notiek Aucē, un Dievs atbild ar Svētā Gara uguni. Tā kā svētīšanas sapulcēm ir ļoti svarīga nozīme Dieva darba veicināšanā, tās tiek rīkotas vairākas reizes gadā pārmaiņus Dobelē, Aucē un citās vietās. Grēviņa vadībā Vasarsvētku mācība un Svētā Gara darbība ticīgo dzīvēs tiek aprakstīta un izplatīta ar žurnāla „Misionārs” starpniecību. Tik aktīva darbošanās rada neapmierinātību citu konfesiju mācītājos, sākas intrigas, un 1930. gadā Grēviņam Latvija ir jāatstāj.
Pēc Grēviņa aizbraukšanas darbu Dobelē turpina citi kalpotāji, no kuriem pazīstamākais ir mācītājs Šneiders. Dievkalpojumi tiek noturēti ticīgo mājās un dzīves vietās līdz 2011. gada 2. maijā Latvijas Vasarsvētku Draudžu Apvienības bīskapa Jāņa Ozolinkeviča vadībā tiek atjaunota Dobeles vasarsvētku draudzes publiska kalpošana.