Kristīgā izglītība

Latvijas Vasarsvētku Draudžu Apvienības

                                          KRISTĪGĀS KALPOŠANAS SKOLA

                                                     Jelgavā, J.Asara ielā 8

                                                NEKLĀTIENES PROGRAMMA

Mācību priekšmeti

Vecās Derības apskats, Jaunās Derības apskats, Doktrīnu apskats, Draudzes misija un kalpošana, Kalpotājs kā līderis, sludinātājs un padomdevējs.

Pretendenti: Visi, kuri vēlas iegūt pamatzināšanas teoloģijā un pielietot tās praktiskajā kalpošanā.

Mācību ilgums: 2 gadi.

 Mācību vieta: Konsultāciju punkti: studentiem jāierodas uz konsultācijām un eksāmeniem saskaņā ar mācību grafiku ( apm. 1x divos mēnešos).

Apmācības veids: Pašmācība, izmantojot skolas izsniegtos mācību materiālus un Bībeli.

Mācību izmaksas: 100 eiro par visu apmācību programmu ( maksājumus var veikt pa daļām, saņemot jaunos mācību materiālus).

Iestāšanās: Līdz 2017. gada 1. septembrim, atsūtot aizpildītu iestāšanās anketu uz skolas biroju vai paziņojot elektroniski, vai telefoniski.

Mācību gada sākums: 2017. gada 23. septembrī pl. 15:30-16.30 (studentiem jāierodas KKS, lai saņemtu mācību materiālus un instrukciju.

I z l a i d u m s:   2017. gada 23. septembrī pl. 17:00

Papildinformācija: gunta.matjuhova@inbox.lv; Gunta Matjuhova  mob.29582127

 

                                                INTEGRĒTĀ PROGRAMMA

Mācību priekšmeti:

Vietējās draudzes kalpošana, Līdera raksturs, Komunikācijas prasme, Kristīgās izglītības bibliskie pamati, Apmācības principi, Vecuma grupu raksturojums, Bībeles stundu sagatavošana un pasniegšana, Ievads Bībeles skaidrošanā, Vasarsvētku draudžu vēsture un teoloģija, Ievads evaņģelizācijā,

Misijas pamati, Kalpošana dažādām kultūrām, Mūzika Bībelē, Muzikālā kalpošana vietējā draudzē, Kristīgā aprūpe, Ģimenes aprūpe, Īpašās aprūpes jomas, Ievads padomdošanā, Īpašas padomdošanas jomas, Sistemātiskā teoloģija, Pastorālā teoloģija, Pasaules reliģiju apskats, Kristīgo denomināciju un sektu apskats,

Kristīgās draudzes vēsture, Homelētikas pamati, Praktiskā homelētika, Jauniešu darbs, Draudžu dibināšana, Kalpošana senioriem, Kristīgā ētika, Piektā Mozus grāmata, Marka evaņģēlijs, Apustuļu darbi, 1.Korintiešiem.

Pretendenti: Neklātienes programmas beidzēji, kuri vēlas iegūt padziļinātas zināšanas. teoloģijā un pielietot tās praktiskajā kalpošanā.

Mācību ilgums: No 1 gada līdz 3,5 gadiem.

 Mācību vieta: LKKS telpās Jelgavā, J.Asara ielā 8; piektdienās no pl. 18:00- 22:00 un sestdienās no pl.9:00- 16:30 katru otro nedēļas nogali (iespēja izmantot skolas kopmītnes un ēdināšanu).

 Apmācības veids: Lekcijas, semināri.

 Mācību izmaksas: Studenti veic apmaksu par katru apmeklējuma reizi; izmaksas atkarīgas no saņemto pakalpojumu daudzuma.

Iestāšanās:  Līdz 2017. gada 1. septembrim, atsūtot uz skolas biroju iestāšanās anketu kopā ar vietējās draudzes mācītāja rekomendāciju.

Mācību gada sākums: 2017. gada 8. septembrī pl. 18:00

Izlaidums: 2017.gada 23.septembrī pl.17:30

Papildinformācija: lscm@tvnet.lv; Agris Ozolinkevičs  mob.29710062

Mans ceļš pie Dieva

Esmu Sāra un vēlos padalīties nedaudz ar savu liecību. Esmu uzaugusi kristīgā ģimenē, tātad, katru svētdienu apmeklēju svētdienas skolu. Kopš bērnības esmu bijusi mierīgs bērns, nepretojos vecākiem apmeklējot draudzi. Zināju jau svētdienas skolā, ka Dievs ir, ka Viņš mīl mani, bet to neizjutu ar sirdi, zināju to tikai prātā. Pienāca laiks, kad izaugu un bija jādodās uz citu skolu, kura, manā gadijumā atradās Rīgā. Rīgā sāku dzīvot kopmītnēs, varētu teikt bija jāmācās pastāvēt par sevi, tā pat bija jāturās pie Dieva, bet vēl jo projām tas nebija ar sirdi, bet ar zināšanām par Dievu. Zināju to,  ko iemācijos svētdienas skolā un sēžot svētdienās dievkalpojumos. Vasarās braucu uz dažādām nometnēm. Nometnēs sāku iepazīt Dievu  tuvāk, sāku apzināties cik ļoti man ir nepieciešams  Jēzus. Tagad to sajutu  sirdī, sāku iemīlēt Dievu. Bet nometnei beidzoties un sākoties skolai, atkal sākās ikdiena, mācības, draugi, hobiji, bet visu šo laiku mani vareja saukt par svētdienas kristieti. Aizbraucot brīvdienās no skolas, katru svētdienu draudze, jaunieši, kalpošana, bet jutu, ka kaut kas pietrūkst. Zināju, ka tādām nevajadzētu būt attiecībām ar Dievu, zināju, ka Dievs vēlās visu manu laiku, ne tikai divas dienas nedēļā. Tā sāku cīņu, centos pavadīt laiku un iepazīt Dievu kā savu draugu, glābēju, Tēvu. Pienāca laiks, kad nomainīju draudzi un tas arī bija laiks, kad bija jāsāk domat, ko darīt pēc skolas beigšanas. Sāku domāt par Bībeles skolu, gribēju ne tikai zināt par Dievu, bet iepazīt Viņu personīgi. Man bija ļoti svarīgi zināt, kāda ir Dieva griba manai dzīvei. Vienā no jauniešu vakariem sajutu aicinājumu mācīties Baltijas kalpošanas skolā.

Sāku mācīties Baltijas kalpošanas skolā. Tā sākas mans piedzīvojums kopā ar Dievu.Tieši šajā laikā es Dievu iemīlēju ar visu savu sirdi un gribēju nodot dzīvi  Viņam. Skolā daudz mācijos par Dievu, Svēto Garu un Jēzu. Tas, protams, bija ļoti brīnišķīgi, bet tās bija zināšanas,  tās ir ļoti svarīgas, bet vēl svarīgāk ir pavadīt laiku un iepazīt Viņu personīgi. Viss svētīgākais bija  lūgšanu laiks. Dienu iesākām ar lūgšanām un Vārda lasīšanu un vakaros, kad visi kopā vienojāmies lūgšanās par konkrētām lietām, iestājāmies viens par otru , atbalstījām, un sniedzām padomu, ja bija nepieciešams. Šai īpašajā laikā Svētais Gars mani ļoti biežī uzrunāja, lūgšanu laikā esmu saņēmusi brīnišķīgus Dieva apsolījumus, esmu redzējus vīzijas, Dievs ir runājis uz mani, mierinājis mani. Tie bija brīži, kad sajutos viss tuvāk Dievam kā vēl nekad. Varu teikt, ka sajutu Viņa sirds pukstus. Biežī jutos kā bērns mīloša Tēva rokās. Šajos brīžos mācijos  būt uzticama un neatkāpties, jo ne vienmēr Dievs uzreiz runāja un atklājās, bija jābūt uzticamai un jāturpina meklēt un spiesties vēl tuvāk, pat tad, kad neko nejutu. Dievs mani pārbaudīja vai es turpināšu meklēt neskatoties Viņš klusēšanu.

Viss lielālākās grūtības man bija saprast, kāpēc man ir tik ļoti nepieciešams Jēzus un glābšana. Iemesls tam, ka es neesmu atkāpusies no Dieva. Vienmēr esmu centusies, bet ar cenšanos nevar iemantot glābšanu. Mana saprašana bija, ka es ar saviem darbiem varu iemantot glābšanu. Nedarīju nekādas lielas muļķības. Tādas domas dziļi sirdī manī bija jau ļoti ilgu laiku. Sapratu ar prātu, ka vajadzīga glābšana, bet ne ar sirdi.   Bet Svētais Gars mani pārliecināja, ka neesmu tik perfekta. Kādā no pirmajām skolas nedēļām dzirdēju liecību, kas mani aizkustināja, lika saprast un apzināties, kāpēc man ir neieciešamas Jēzus asinis. Tas ir, lai es būtu kopā ar Vīņu mūžībā. Jēzus mani ir izglābis  no elles nepārtrauktām mocībām. Ja var tā teikt, tad Jēzus nopirka man biļeti uz debesīm.

Tagad savu dzīvi esmu pilnībā uzticējusi Dievam, jo zinu, Viņš  ir mans dzīves Kungs un Ķēniņš. Viņš mani ir izveidojis un Viņš arī mani vadīs. Viss, kas man ir jādara: ir jābūt uzticamai un paklausīgai. Jāiet tur, kur Viņš aicina, pat, ja tas ir tālākais pasaules nostūris  un jādara to, ko Viņš aicina darīt. Ar cieņu Sāra Bunkše!

Aizlūgšanas

Aicinām iestāties lūgšanās par:

1)  kalpošanu Krimūnās un Tērvetes pansionātā;
2)  lai cilvēki Dobelē un tās apkārtnē atsaucas evaņģēlijam;
3)  līdzekļiem dievnama apkārtnes labiekārtošanai .
Paldies par atsaucību.

TU NEVARI PANEST SAVU KRUSTU

Jēzus teica saviem mācekļiem: „Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man” (Mt. 16:24). Tomēr Jēzus nespēja panest savu krustu, un tu arī to nespēj. Kad Jēzus, savu mocītāju pavadīts, nesa savu krustu uz Golgātu, Viņš bija tik vārgs un nespēcīgs, ka nespēja to ilgi nest. Kad Viņa izturība bija galā, krusts tika uzcelts uz kāda cita pleciem. Bībele mums nestāsta, cik tālu Jēzus nesa savu krustu, bet mēs zinām, ka Sīmanis no Kirēnas tika piespiests nest viņa krustu uz krustā sišanas vietu (Mt. 27:32).

Ko tas nozīmē mums? Vai mūsu Kungs liktu mums darīt ko tādu, ko Viņš pats nespēja izdarīt?  Vai tad Viņš neteica: „Kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis” (Lk. 14:27)? Krusts paliek krusts- vai tas ir no koka, vai garīgs. Nepietiek ar to, ja sakām: „ Viņa krusts bija savādāks, mūsējais ir garīgs.”

Personīgi man šī apziņa, ka Jēzus nespēja panest savu krustu, iedveš cerību. Mani iedrošina tas, ka  es zinu, ka es neesmu vienīgais tāds, kurš reizēm tiek nospiests pie zemes, nespēdams turpināt ceļu ar saviem paša spēkiem.

Jēzus precīzi zināja, ko Viņš ar to domāja, kad aicināja mūs ņemt savu krustu un sekot Viņam. Viņš atcerējās savu paša krustu un to, ka kādam citam vajadzēja to nest Viņa vietā. Kāpēc tad Viņš liktu mums nest krustu uz saviem pleciem, zinot to, ka tas drīz vien nospiedīs mūs pie zemes?  Viņš zina visu par agoniju, bezpalīdzību, krusta smagumu. Viņš zina, ka mēs nespējam nest to visa ceļa garumā savā paša spēkā.

Šeit ir apslēpta patiesība, kuru mums ir jāatklāj; šī patiesība ir tik spēcīga, ka tā spēj izmainīt to, kā mēs lūkojamies uz savām grūtībām un ievainojumiem. Pieņemt to, ka Jēzus nespēja panest pats savu krustu, var izklausīties gandrīz vai ķecerīgi, bet tomēr tā ir patiesība.

Dievs zina, ka neviens Viņa bērns nespēj panest krustu, kuru uzņemas, sekojot Jēzum. Mēs gribam būt labi mācekļi, aizliedzot sevi un uzņemoties savu krustu, bet liekas, ka mēs aizmirstam, ka tas pats krusts kādu dienu novedīs mūs pie mūsu cilvēciskās izturības beigām. Vai Jēzus ar nodomu liktu mums uzņemties krustu, zinot, ka tas izsūks visu mūsu cilvēcisko enerģiju un atstās mūs bezpalīdzīgi guļam ar domām par padošanos? Pilnīgi noteikti- jā! Jēzus mūs iepriekš brīdina: „… bez manis jūs nenieka nespējat darīt” (Jņ. 15:5). Tad Viņš liek mums ņemt savu krustu, ļauj cīnīties, lai to panestu, līdz mēs „apgūstam šo mācību stundu.” Kamēr mūsu krusts nav nospiedis mūs pie zemes putekļos, mēs neiemācāmies, ka ne ar savu spēku un varu, bet ar Viņa spēku. Tas ir tas, par ko Bībelē teikts- Viņa spēks mūsu nespēkā varens parādās.

 

2010.gada 15. marts

Mēs varam dzirdēt

Tāpēc, ka viens vīrs gaidīja, lai dzirdētu Dieva balsi,- miljoni tika atpestīti. Sauls, pie zemes nokritis, dzirdēja balsi; kļuvis par Pāvilu, viņš turpināja ieklausīties šajā balsī. Tas Kungs ar viņu runāja personīgi.

Arī Pēteris ieklausījās tā Kunga balsī. Pēteris uzkāpa uz jumta Dievu lūgt, un „balss runāja uz viņu” (Ap.d.10:9,13). Pagāni, tai skaitā arī Kornēlija nams, tika ieaicināti Dieva valstībā tāpēc, ka viens vīrs paklausīja Dieva balsij. Mēs dzīvojam Jaunās Derības laikā tāpat kā Pāvils un Pēteris, un mums arī jāļauj Dieva balsij uz mums runāt. „Šodien, ja jūs viņa balsi dzirdēsit” (Ēbr.3:15)…. Cik daudz Dievs spēj darīt caur kristiešiem, kuri iemācās sadzirdēt balsi no debesīm!

Tā vietā, lai personīgi sagaidītu vārdu no tā Kunga, mēs skrienam pie padomdevējiem un psihologiem, meklējam grāmatās un ierakstos, lai dzirdētu Dieva balsi. Mēs meklējam skaidru Dieva Vārda vadību savai dzīvei un gribam, lai mācītāji mums pasaka, kas ir pareizi un kas nepareizi. Mēs vēlamies, kaut varētu sekot kādam līderim un saņemt plānu mūsu nākotnei. Bet tikai nedaudzi zina, kā nākt tā Kunga priekšā un dzirdēt Viņa balsi. Daudzi zina, kā pievērst sev Dieva uzmanību jeb pieskarties Dievam, bet neko nezina par Dieva pieskārienu viņiem.

„Kam ausis ir, tas lai dzird, ko gars saka…” ( Mt.11:15, Atkl.2:11).

Dievs grib vēlreiz satricināt zemi. „Pielūkojiet, ka jūs nenoraidāt to, kas runā. Jo, ja tie nav izbēguši, kuri atmeta to, kas zemes virsū Dieva mācību mācījis, jo mazāk mēs, ja novēršamies no tā, kas ir no debesīm. Viņa balss toreiz satricināja zemi, bet tagad viņš pasludinājis, sacīdams: „Vēl vienreiz es kustināšu ne tikai zemi, bet arī debesis” (Ēbr.12:25-26).

Viņš ir apsolījis: Manu balsi atkal varēs dzirdēt. Tie, kas dzirdēs, satricinās zemi un debesis; paklausot manai balsij, kas tiks atraisīts uz zemes, tas tiks atraisīts arī debesīs.

Pēdējai, Laodiķejas draudzei, tas Kungs sauc: „Redzi, es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani” (Atkl.3:20).

Tas Kungs saka: Es gribu, lai mani uzklausa! Esiet atvērti! Ielaidiet mani savā lūgšanu kambarī! Ļaujiet man runāt ar jums un runājiet ar mani! Sarunāsimies! Šādi es  jūs pasargāšu kārdināšanas stundā, kas nāk pār visu pasauli.

 

Dāvids Vilkersons, 10.03.2010.